(Maijs:) Paslekas baroka ērģeles

Paslekas Sv. Bērtuļa baznīcas ērģeles no 1717.-1719. gadam ir būvējis Andreass Hildebrants no Dancigas, un tās bija pirmais viņa veidotais lielais instruments. Mākslinieciski vērtīgos kokgriezumus ir darinājis koka skulptūrists no Elbingas. Divdaļīgajā ērģeļu korpusā, kurš ir uzstādīts 40° leņķī, dienvidu pusē bija iebūvēti abi manuāļi, bet ziemeļu pusē – apjomīgie pedāļi divos stāvos.

Ērģeles tika iesvētītas Vasarsvētkos 1719. gada 28. maijā. No Gotfrīda Klozena ir zināms, ka viņš šajā laika posmā strādāja Dancigā un, iespējams, ka viņš piedalījās Hildebranta ērģeļu būvniecībā Paslekā, jo Rīgas Sv. Pētera baznīcas ērģeļu korpusam ir liela līdzība ar Paslekas ērģelēm. Zviedru ērģeļu pētnieks Niklass Fredriksons jau 2009. gadā ir norādījis uz abu ērģeļu radniecību.

Jau pēc 31 gada baznīcā notika apjomīgi būvdarbi, tādēļ ērģeles vajadzēja pilnībā dekonstruēt un 1752. gadā iebūvēt no jauna. Šos darbus vadīja slavenais ērģeļbūvnieks, Hildebranta skolnieks Kristofs Heinrihs Obuhs (Christoph Heinrich Obuch), kurš vēlāk, 1784. gadā ērģeles laboja vēl vienu reizi. 19. gadsimtā tās remontēja kopumā četras reizes, bet apjomīgas izmaiņas 1928.-1929. gadā veica firma Sauer no Frankfurtes pie Oderas. Visu mehānisko traktūru nomainīja pret pneimatisko, kā arī oberverks ar jaunas vējlādes izbūvi nomainīts pret švellverku. Laimīgā kārtā tika saglabātas hauptverka un pedāļa vējlādes, kā arī liela daļa no vērtīgajām, vecajām, 1719. gadā būvētajām stabulēm. 2. Pasaules kara pēdējās dienās ērģeles tika sabojātas un izzagtas. Laikā no 1950.- 1975. gadam tās remontēja dažādas poļu ērģeļbūves firmas, veicot tajos gados pieņemto praksi, trūkstošās detaļas aizstājot ar cinka stabulēm. 2009. gadā tika izveidota ērģeļu komisija un piesaistīti konsultanti no Polijas un Vācijas (no Lodzas Mūzikas valsts augstskolas un no Štrālzundes Baltijas Ērģeļu centra). Saskaņā ar vēstures pieminekļu saglabāšanas vadlīnijām veica salīdzinošus pētījumus visām vēl pastāvošajām Andreasa Hildebranta un viņa skolnieku ērģelēm.

Kristiāna Vegšaidera ērģeļu darbnīca no Drēzdenes no 2010.-2013. gadam restaurēja šīs vērtīgās baroka ērģeles sadarbībā ar poļu ērģeļbūvnieku Šīmonu Januškēviču / Szymon Januszkiewicz (Dr. Kristofa Urbaniaka / Krzysztof Urbaniak students).

(Jūnijs)

UNESCO kultūras mantojums

Īpaši iespaidīgs vēsturisko ērģeļu paraugs tika atklāts 2020. gada beigās:

Štrālzundes Jēkaba baznīcā, ko šodien izmanto kā kultūras baznīcu, Drēzdenes Wegscheider darbnīcas meistari no 2017. līdz 2020. gadam uzbūvēja jaunas, lielas ērģeles. Tas ir ceturtais instruments saglabātajā augstā baroka ērģeļu korpusā, kuras 1741. gadā pabeidza būvēt Kristiāns Gotlībs Rihters no Štetinas un kurā savulaik atradās arī Ernsta Marksa (1783) un Frīdriha Alberta Mēmela (1877) instrumenti. Sākot ar bombardēšanas laikā Jēkaba baznīcai nodarītajiem postījumiem 1944. gadā, 1877. gadā būvētais instruments nākamajos gados tika izlaupīts un iznīcināts, pāri paliekot vien dažām stipri cietušām atlūzām. Jaunais, Wegscheider darbnīcas meistaru nesen pabeigtais instruments izmēru, reģistru salikumu un dispozīcijas ziņā (51 reģistrs, sadalīts trīs manuāļos ar pedāli) ir piemērots korpusam un abu iepriekšējo 18. gadsimta instrumentu koncepcijai. Tas ir augstā baroka ērģeļu 18. gadsimta stilā būvēts roku darbs, kura stabules un menzūras līdzinās Gotfrīda Zilbermaņa un Joahima Vāgnera, kā arī viņu skolnieku darbiem, t.i., labākajiem 18.gadsimta Centrālās un Ziemeļvācijas ērģeļu būves paraugiem. Mākslinieciskā vienotībā ar vēsturisko korpusu Sv. Jēkaba baznīcā tagad var izbaudīt greznas Baha ērģeles ar krāšņu skaņu gammu, kas Štrālzundes vecpilsētā kopā ar Stellwagen ērģelēm (1659) Sv. Marijas baznīcā un Buchholz ērģelēm (1841) Sv. Nikolaja baznīcā veido lielisku ērģeļu trio.

(Martins Rosts (Martin Rost), Štrālzundes Baltijas ērģeļu centra vadītājs)